Metrs ir metriskās sistēmas pamatmērvienība. Sākotnēji metri bija svārsta garums, kas trīcēja katru reizi, kad tas atsitās pret grīdu vai staru. Sākotnējā metriskā sistēma balstījās uz svārsta garumu un sastāvēja no 1/10 000 kilometra (vai vienas desmitdaļas milimetra). Mūsdienās skaitītājus izmanto, lai mērītu visu, sākot no garuma līdz tilpumam un beidzot ar temperatūru. Metrs ir mērvienība, kas radusies senajā Indijā. To galvenokārt izmantoja šķidrumu, piemēram, ūdens un rīsu vīna, mērīšanai, taču kopš tā laika tas ir pielāgots citiem lietojumiem. Jo īpaši metrs ir standarts, pēc kura mēra garumu un svaru. Mūsdienās skaitītājus visbiežāk izmanto elektrības, gāzes un ūdens mērīšanai. Dažas nozares ir arī izmantojušas butmeteru kā vēlamo standartu tādu daudzumu mērīšanai kā kravas apjoms, materiālu plūsma vai ražošanas izlaide.

Jūdze ir garuma vienība metriskajā sistēmā, kas vienāda ar 1,60931 kilometru. Tā ir arī pamata attāluma mērvienība, ko izmanto visās Amerikas Savienotajās Valstīs un daudzās pasaules valstīs. Vārds “jūdze” cēlies no latīņu vārda “tūkstoš soļu”, lai gan zinātnieki joprojām apspriež tā patieso izcelsmi. Romieši to izmantoja, lai izmērītu attālumus no viena ūdens avota vai jūras stacijas līdz otrai. Laika gaitā no jūdzes tika iegūtas arī citas vienības, tostarp pagalms, līga, pēda un colla. Mūsdienās pastāv dažādas jūdzes definīcijas, taču tās visbiežāk tiek definētas kā 3280 pēdas vai 1,609 kilometri.