Metrs ir metriskās sistēmas pamatmērvienība. Sākotnēji metri bija svārsta garums, kas trīcēja katru reizi, kad tas atsitās pret grīdu vai staru. Sākotnējā metriskā sistēma balstījās uz svārsta garumu un sastāvēja no 1/10 000 kilometra (vai vienas desmitdaļas milimetra). Mūsdienās skaitītājus izmanto, lai mērītu visu, sākot no garuma līdz tilpumam un beidzot ar temperatūru. Metrs ir mērvienība, kas radusies senajā Indijā. To galvenokārt izmantoja šķidrumu, piemēram, ūdens un rīsu vīna, mērīšanai, taču kopš tā laika tas ir pielāgots citiem lietojumiem. Jo īpaši metrs ir standarts, pēc kura mēra garumu un svaru. Mūsdienās skaitītājus visbiežāk izmanto elektrības, gāzes un ūdens mērīšanai. Dažas nozares ir arī izmantojušas butmeteru kā vēlamo standartu tādu daudzumu mērīšanai kā kravas apjoms, materiālu plūsma vai ražošanas izlaide.

Centimetrs ir garuma vienība, kas ir viena simtā daļa no metra. Tas ir līdzvērtīgs ceturtdaļcollai jeb nedaudz mazāk par trim milimetriem. Centimetrus izmanto daudzās zinātnes un inženierzinātņu jomās, tostarp astronomijā, ģeoloģijā, arheoloģijā un mērīšanas objektos, piemēram, automašīnu dzinējos un medicīniskajos implantos. Tos dažreiz izmanto arī ikdienas dzīvē, lai izmērītu, piemēram, durvju platumu vai attālumu starp diviem punktiem.