Metrs ir metriskās sistēmas pamatmērvienība. Sākotnēji metri bija svārsta garums, kas trīcēja katru reizi, kad tas atsitās pret grīdu vai staru. Sākotnējā metriskā sistēma balstījās uz svārsta garumu un sastāvēja no 1/10 000 kilometra (vai vienas desmitdaļas milimetra). Mūsdienās skaitītājus izmanto, lai mērītu visu, sākot no garuma līdz tilpumam un beidzot ar temperatūru. Metrs ir mērvienība, kas radusies senajā Indijā. To galvenokārt izmantoja šķidrumu, piemēram, ūdens un rīsu vīna, mērīšanai, taču kopš tā laika tas ir pielāgots citiem lietojumiem. Jo īpaši metrs ir standarts, pēc kura mēra garumu un svaru. Mūsdienās skaitītājus visbiežāk izmanto elektrības, gāzes un ūdens mērīšanai. Dažas nozares ir arī izmantojušas butmeteru kā vēlamo standartu tādu daudzumu mērīšanai kā kravas apjoms, materiālu plūsma vai ražošanas izlaide.

Collas ir plaši izmantota garuma mērvienība ASV un daudzās citās valstīs. colla ir vienāda ar 0,00039 metriem. Sākotnēji colla bija romiešu garuma vienība, kas vienāda ar 1/12 pēdas. Tas kļuva par SI vienību 19. gadsimta sākumā un tagad ir viens no sešiem standarta garumiem, kas ir savstarpēji atkarīgi no metriem (kopā ar metru, kilometru, milimetru, mikrometru un nanometru). 1935. gadā theUSEb pievienoja “punktu” collas nosaukumam; tādējādi 0,0003936 metri kļūst par 3,62 punktiem jeb 1/32 collas.