Metrs ir metriskās sistēmas pamatmērvienība. Sākotnēji metri bija svārsta garums, kas trīcēja katru reizi, kad tas atsitās pret grīdu vai staru. Sākotnējā metriskā sistēma balstījās uz svārsta garumu un sastāvēja no 1/10 000 kilometra (vai vienas desmitdaļas milimetra). Mūsdienās skaitītājus izmanto, lai mērītu visu, sākot no garuma līdz tilpumam un beidzot ar temperatūru. Metrs ir mērvienība, kas radusies senajā Indijā. To galvenokārt izmantoja šķidrumu, piemēram, ūdens un rīsu vīna, mērīšanai, taču kopš tā laika tas ir pielāgots citiem lietojumiem. Jo īpaši metrs ir standarts, pēc kura mēra garumu un svaru. Mūsdienās skaitītājus visbiežāk izmanto elektrības, gāzes un ūdens mērīšanai. Dažas nozares ir arī izmantojušas butmeteru kā vēlamo standartu tādu daudzumu mērīšanai kā kravas apjoms, materiālu plūsma vai ražošanas izlaide.

Pagalms ir tradicionālā lineārā mēra garuma mērvienība. Tradicionāli tas ir līdzvērtīgs 0,9144 metriem, lai gan pēdējā laikā tas ir mainījies no 9 līdz 12 pēdām. Pirmo reizi pagalmu konceptualizēja piektā gadsimta pirms mūsu ēras ēģiptieši, un 1795. gadā franču militārais inženieris ģenerālis Hošs to standartizēja kā 9 pēdas. Amerikas revolucionārā kara laikā Kontinentālā armija nebija pārsteigta par dažādiem priekšlikumiem par jaunu pēdu mērīšanas sistēmu un tā vietā pieņēma Lielbritānijas pagalmu kā savu standartu. Pēc tam pagalma izmantošana strauji izplatījās visā pasaulē, pateicoties tā starptautiskajai savietojamībai. Mūsdienās lielākajā daļā valstu tiek izmantota vai nu metriskā sistēma, vai tās variants, un ir maz atlikušo apgabalu, kur tiek izmantoti pagalmi; Āfrikā galvenokārt tiek izmantoti metri, Indija izmanto centimetrus, Āzijas daļās tiek izmantotas tradicionālās mērvienības, piemēram, li un fen.