Metrs ir metriskās sistēmas pamatmērvienība. Sākotnēji metri bija svārsta garums, kas trīcēja katru reizi, kad tas atsitās pret grīdu vai staru. Sākotnējā metriskā sistēma balstījās uz svārsta garumu un sastāvēja no 1/10 000 kilometra (vai vienas desmitdaļas milimetra). Mūsdienās skaitītājus izmanto, lai mērītu visu, sākot no garuma līdz tilpumam un beidzot ar temperatūru. Metrs ir mērvienība, kas radusies senajā Indijā. To galvenokārt izmantoja šķidrumu, piemēram, ūdens un rīsu vīna, mērīšanai, taču kopš tā laika tas ir pielāgots citiem lietojumiem. Jo īpaši metrs ir standarts, pēc kura mēra garumu un svaru. Mūsdienās skaitītājus visbiežāk izmanto elektrības, gāzes un ūdens mērīšanai. Dažas nozares ir arī izmantojušas butmeteru kā vēlamo standartu tādu daudzumu mērīšanai kā kravas apjoms, materiālu plūsma vai ražošanas izlaide.

Pēda ir garuma pamatvienība metriskajā sistēmā un ir vienāda ar 3,2808 metriem. Tā ir arī galvenā lineārā mērvienība parastajās mērīšanas sistēmās, tostarp angļu sistēmā. Pēda ir definēta kā līnijas garums no vienas personas papēža līdz otras personas pirkstam, katrai pēdai novietojot vienā līmenī. Sākotnēji pēda tika definēta kā vienāda ar 12 collām, bet vēlāk šī definīcija tika mainīta uz tās pašreizējo vērtību.