Celsija (saīsinājums: °C) ir temperatūras skala, kurā ūdens sasalšanas punkts un ūdens trīskāršais punkts ir definēts kā 0 grādi pēc Celsija (vai °C), un ūdens viršanas temperatūra ir 100 grādi pēc Celsija (vai °). C). Šo skalu plaši izmanto zinātnē, jo īpaši valstīs, kur plaši tiek izmantota metriskā sistēma, lai gan oficiāli tā ir ierobežota līdz temperatūrai no –50° līdz 100°. Tas ir arī vairāku citu skalu pamatā, tostarp APH (atmosfēras spiediena balstīta mitruma) skalai un ANSI standartam laikapstākļu temperatūras ziņošanai. Celsija ir nosaukta zviedru astronoma Andersa Celsija vārdā. Celsija grāds (°C) var attiekties uz noteiktu temperatūru Celsija skalā, kā arī mērvienību, kas norāda temperatūras intervālu, atšķirību starp divām temperatūrām vai nenoteiktību. Piemēram, to var izmantot, lai aprakstītu temperatūru, kurā ūdens vārās, vai temperatūru, kurā noteiktas gāzes spiediens ir vienāds ar 1 atmosfēru (atm).

Temperatūras mērvienība, kas pazīstama arī kā absolūtā termodinamiskā temperatūras skala, ir temperatūras mērvienība, kas nav SI metriska. To lieto dažādos inženiertehniskos kontekstos un parasti izsaka kelvinos (K). Rankine skalu izgudroja skotu inženieris Viljams Džons Makvorns Rankins. Rankīna temperatūra ir siltuma enerģija Lielbritānijas un Amerikas mērvienībās. To plaši izmanto tvaika enerģijas nozarē, jo tas ir piemērots darbam ar piesātinātu tvaiku. Rankine temperatūras skalu izveidoja skotu inženieris un fiziķis Viljams Džons Makvorns Rankins (1820-1872). Viņš uzstādīja absolūto nulli -459,67 ° F (-273,15 ° C) un ūdens viršanas temperatūru 707,2 ° F (374,6 ° C). Tas nozīmē, ka ūdens un ledus maisījuma 1:1 temperatūra ir 32 °F (0 °C), savukārt tvaika un ūdens maisījuma 1:1 temperatūra ir 212 °F (100 °C).