Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība. Tas ir nosaukts Londonas inženiera un fiziķa Viljama Tomsona vārdā, kurš 1892. gadā, četrus gadus pēc viņa nāves, tika paaugstināts par lordu Kelvinu. Kelvina skala ir absolūta, termodinamiska temperatūras skala, kuras nulles punkts izmanto absolūto nulli, temperatūru, pie kuras beidzas visa termiskā kustība klasiskajā termodinamikas aprakstā. Kelvina vienība ir vienāda ar vienu termodinamiskās temperatūras skalas kvadrantu (vismaz teorētiski), kas svārstās no nulles līdz maksimālajai vērtībai plus un mīnus 273,15 grādi. Kelvina skala tiek plaši izmantota zinātnē un tehnoloģijā. Kelvina temperatūras mērvienību izmanto kā absolūtās temperatūras mērvienību. Tas ir līdzvērtīgs 0° pēc Celsija un 273,15 K (Kelvina grādi) ir -273,15° Celsija, vai 0° Kelvins ir vienāds ar VSMOW (standarta vidējā okeāna ūdens) trīskāršo punktu. Ir vairākas vienību kombinācijas un pārveidojumi, kas ietver Kelvina temperatūru. Lai konvertētu no Fārenheita uz Celsija, izmantojot kelvinus, skaitlim Fārenheitā jāpievieno 273,15, lai iegūtu tā vērtību kelvinos. Piemēram, pievienojot 273,15 līdz 212 grādiem pēc Fārenheita, jūs iegūsit aptuveni 373,15 kelvinus.

Temperatūras mērvienība, kas pazīstama arī kā absolūtā termodinamiskā temperatūras skala, ir temperatūras mērvienība, kas nav SI metriska. To lieto dažādos inženiertehniskos kontekstos un parasti izsaka kelvinos (K). Rankine skalu izgudroja skotu inženieris Viljams Džons Makvorns Rankins. Rankīna temperatūra ir siltuma enerģija Lielbritānijas un Amerikas mērvienībās. To plaši izmanto tvaika enerģijas nozarē, jo tas ir piemērots darbam ar piesātinātu tvaiku. Rankine temperatūras skalu izveidoja skotu inženieris un fiziķis Viljams Džons Makvorns Rankins (1820-1872). Viņš uzstādīja absolūto nulli -459,67 ° F (-273,15 ° C) un ūdens viršanas temperatūru 707,2 ° F (374,6 ° C). Tas nozīmē, ka ūdens un ledus maisījuma 1:1 temperatūra ir 32 °F (0 °C), savukārt tvaika un ūdens maisījuma 1:1 temperatūra ir 212 °F (100 °C).