Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība. Tas ir nosaukts Londonas inženiera un fiziķa Viljama Tomsona vārdā, kurš 1892. gadā, četrus gadus pēc viņa nāves, tika paaugstināts par lordu Kelvinu. Kelvina skala ir absolūta, termodinamiska temperatūras skala, kuras nulles punkts izmanto absolūto nulli, temperatūru, pie kuras beidzas visa termiskā kustība klasiskajā termodinamikas aprakstā. Kelvina vienība ir vienāda ar vienu termodinamiskās temperatūras skalas kvadrantu (vismaz teorētiski), kas svārstās no nulles līdz maksimālajai vērtībai plus un mīnus 273,15 grādi. Kelvina skala tiek plaši izmantota zinātnē un tehnoloģijā. Kelvina temperatūras mērvienību izmanto kā absolūtās temperatūras mērvienību. Tas ir līdzvērtīgs 0° pēc Celsija un 273,15 K (Kelvina grādi) ir -273,15° Celsija, vai 0° Kelvins ir vienāds ar VSMOW (standarta vidējā okeāna ūdens) trīskāršo punktu. Ir vairākas vienību kombinācijas un pārveidojumi, kas ietver Kelvina temperatūru. Lai konvertētu no Fārenheita uz Celsija, izmantojot kelvinus, skaitlim Fārenheitā jāpievieno 273,15, lai iegūtu tā vērtību kelvinos. Piemēram, pievienojot 273,15 līdz 212 grādiem pēc Fārenheita, jūs iegūsit aptuveni 373,15 kelvinus.

Fārenheita skala ir temperatūras skala, kuras pamatā ir fiziķa Daniela Gabriela Fārenheita (1686–1736) 1724. gadā ierosinātā skala, kurā kā mērvienība tiek izmantota Fārenheita grāds. Tas ir nosaukts astronoma un fiziķa Gabriela Fārenheita (1686–1736) vārdā. Sākotnējā skalā ūdens sasalšanas temperatūra ir 32 grādi, bet viršanas temperatūra - 212 grādi. Vienība ir pazīstama arī kā Farenheit vai Reaumur. Zinātnē un kulinārijā ASV parasti izmanto Fārenheita skalu. Šī temperatūras skala tika nosaukta astronoma Gabriela Daniela Fārenheita (1686-1736) vārdā. Temperatūras mērvienība pēc Celsija ir nosaukta zviedru astronoma Andersa Celsija (1701-1744) vārdā.