Fārenheita skala ir temperatūras skala, kuras pamatā ir fiziķa Daniela Gabriela Fārenheita (1686–1736) 1724. gadā ierosinātā skala, kurā kā mērvienība tiek izmantota Fārenheita grāds. Tas ir nosaukts astronoma un fiziķa Gabriela Fārenheita (1686–1736) vārdā. Sākotnējā skalā ūdens sasalšanas temperatūra ir 32 grādi, bet viršanas temperatūra - 212 grādi. Vienība ir pazīstama arī kā Farenheit vai Reaumur. Zinātnē un kulinārijā ASV parasti izmanto Fārenheita skalu. Šī temperatūras skala tika nosaukta astronoma Gabriela Daniela Fārenheita (1686-1736) vārdā. Temperatūras mērvienība pēc Celsija ir nosaukta zviedru astronoma Andersa Celsija (1701-1744) vārdā.

Temperatūras mērvienība, kas pazīstama arī kā absolūtā termodinamiskā temperatūras skala, ir temperatūras mērvienība, kas nav SI metriska. To lieto dažādos inženiertehniskos kontekstos un parasti izsaka kelvinos (K). Rankine skalu izgudroja skotu inženieris Viljams Džons Makvorns Rankins. Rankīna temperatūra ir siltuma enerģija Lielbritānijas un Amerikas mērvienībās. To plaši izmanto tvaika enerģijas nozarē, jo tas ir piemērots darbam ar piesātinātu tvaiku. Rankine temperatūras skalu izveidoja skotu inženieris un fiziķis Viljams Džons Makvorns Rankins (1820-1872). Viņš uzstādīja absolūto nulli -459,67 ° F (-273,15 ° C) un ūdens viršanas temperatūru 707,2 ° F (374,6 ° C). Tas nozīmē, ka ūdens un ledus maisījuma 1:1 temperatūra ir 32 °F (0 °C), savukārt tvaika un ūdens maisījuma 1:1 temperatūra ir 212 °F (100 °C).